Sākoties kārtējai apkures sezonai, ir sācies arī ikgadējais nelaimes gadījumu „maratons”, kurš diemžēl cieši saistīts ar šo nozari. „Ieslēdzot apkuri, grūtniece saindējas ar tvana gāzi” vai „Bojāta krāsns izraisa ugunsgrēku, saimnieks nokļūst reanimācijā” ir tikai daži no virsrakstiem, kas atrodami medijos, saistībā ar negadījumiem, kurus izraisījušas nepareizi uzstādītas vai nepareizi lietotas apkures sistēmas Latvijā. Par to, kas jādara, lai tā negadītos arī citiem un kādas ir apkures sistēmu alternatīvas stāsta Dainis Millersons, SIA „Saules kolektors” tehniskais direktors.
Kāpēc rodas negadījumi un kā no tiem izvairīties?
No visiem apkures veidiem visizplatītākās Latvijā ir parastās krāsnis un tā saucamie cietā kurināmā katli. Tajos apmēram 600-1200 grādu temperatūrā tiek dedzinātas akmeņogles, malka, granulas, kūdras vai kokskaidu briketes, kā arī citi sausā kurināmā veidi. Darbības princips ir pavisam vienkāršs – degšanas procesā tiek uzkarsēts ūdens, kas pēc tam tiek izplatīts pa apkures sistēmu. Savukārt dūmi, tāpat kā parastajā krāsnī, nonāk speciāli veidotā skurstenī.
„Pastāv mīts, ka šīs sistēmas ir ļoti drošas, lai gan patiesībā tas tā nemaz nav. Kaut vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika vien liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ap 900 ugunsgrēkiem. Un lielu daļu no tiem rada tieši apkures katlu ekspluatācija,” skaidro SIA „Saules kolektors” tehniskais direktors Dainis Millersons.
Tāpēc, lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, cietā kurināmā vai cita veida apkures ierīci, VUGD rekomendē vismaz reizi trijos gados apsekot dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu, pavardu un apkures katlu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma. Krāsnīm, apkures katliem un pavardiem tas jādara ne retāk kā divas reizes apkures sezonā. Savukārt ilgdedzes speciālajām krāsnīm (taupības krāsniņām) – ne retāk kā reizi mēnesī. Turklāt sodrēju tīrīšanu drīkst veikt tikai un vienīgi sertificēti skursteņslauķi.
Tā kā ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži – tos nevajadzētu bērt ēku tuvumā. Pareizāk būtu izdedžus novietot atbilstoši iekārtotās vietās, ne tuvāk par 10 metriem no degtspējīgām ēkām un būvēm. Tāpat vajadzētu ievērot tādus elementārus un it kā vispārzināmus drošības noteikumus kā, piemēram, novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā ne tuvāk par 1,2 metriem; atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi; nenovietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus; kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums nepārsniedz kurtuves izmērus; neizmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus, kā arī, protams, tās nepārkurināt.
Nākamais izplatītākais apkures veids Latvijā ir gāzes apkures katli. Atšķirība ir vienīgi tāda, ka šīs iekārtas darbojas nevis uz sausā kurināmā bāzes, bet gan patērējot dabasgāzi vai propāna gāzi. Tas attiecīgi rada papildus riskus, kuri saistīti ar gāzes noplūdi – sprādzienbīstamība vai saindēšanās un aizdegšanās draudi.
Alternatīvā apkure – plusi un mīnusi
SIA „Saules kolektors” tehniskais direktors Dainis Millersons atzīst, ka „tie, kuri vēlas izvairīties no degšanas riskiem, visbiežāk izvēlas uzstādīt alternatīvās apkures sistēmas, kurās nav nedz liesmas, nedz pelnu, nedz arī dūmu.” Pie šīm, salīdzinoši drošajām apkures sistēmām pieskaitāma elektriskā apkure, zemes siltumsūkņi, gaisa siltumsūkņi, kā arī uz saules enerģiju bāzēti apkures risinājumi.
Elektriskās apkures iekārtas ir apsildes kabeļi (kurus visbiežāk iebūvē grīdā), elektriskie radiatori un elektriskie apkures katli (kas līdzīgi kā malkas katli silda ūdeni apkurei, vienīgi izmantojot šim nolūkam elektroenerģiju). Tiesa, lai arī elektriskās iekārtas ir daudzkārt drošākas par krāsnīm un sausā kurināmā vai gāzes katliem, to īpašniekiem un lietotājiem apkures sezonā jārēķinās ar ievērojamu elektroenerģijas patēriņu, kas ne vienmēr ir izdevīgi.
Zemes un gaisa siltumsūkņi – tās ir iekārtas, kas siltuma enerģiju iegūst no atmosfēras vai zemes dzīlēm, izmantojot šim nolūkam elektroenerģiju. Pie noteiktiem apstākļiem šīs iekārtas patērē mazāk elektroenerģijas, nekā parastā elektriskā apkure. Taču, ja gadās auksta un gara ziema, tad elektroenerģijas patēriņš tik un tā var izrādīties liels.
Palīdzēt apkurei, „dedzinot” sauli
Dainis Millersons atklāj, ka salīdzinoši jauns risinājums, kas pēdējos gados Latvijā kļūst arvien populārāks, ir solārās apkures sistēmas, kuras siltuma iegūšanai izmanto saules enerģiju. Īpašu uzmanību piesaistījusi iekārta, kuru paši radītāji nodēvējuši par „saulessūkni” un kas sevī apvieno saules kolektoru un siltumsūkņu sistēmu labākās īpašības.
Ar saules kolektoru palīdzību absorbētā saules enerģija tradicionāli tiek lietota ūdens sildīšanai (kā tas ir klasiskās saules kolektoru sistēmās). Taču apkures sezonā visvairāk siltumenerģijas vajag tieši ēkas siltuma nodrošināšana. „Saulessūknis ar to arī atšķiras no citām iekārtām, ka spēj pilnībā izlietot no saules kolektoriem iegūto enerģiju tieši pilnvērtīgas apkures nodrošināšanai ēkā. Šī uzdevuma veikšanai iekārta izmanto pilnīgi visas temperatūras, kas pieejamas dabā. Ieskaitot arī tās, kuras citās sistēmās netiek izmantotas,” stāsta SIA „Saules kolektors” tehniskais direktors.
Būtiska šī apkures risinājuma priekšrocība ir tā drošība. Visos sistēmas mezglos ir tikai drošas temperatūras, jo netiek izmantota liesma. Līdz ar to nepastāv iespēja saindēties ar tvana gāzi, izraisīt ugunsgrēku, kā arī, protams, nav jātīra pelni un sodrēji.
Ne mazāk svarīga lieta ir komforts, jo saulessūkņa īpašnieki var aizmirst par tādu neērtībām kā malkas gādāšana, skaldīšana un kurināšana, granulu maisu cilāšana vai ogļu radītās netīrības uzkopšana. Tā visa vietā darbojas pilnīgi automatizēta un komfortabla sistēma, kura pati ieslēdzas vai izslēdzas atkarībā no vajadzīgā siltumenerģijas patēriņa daudzuma ēkā.
Taču pats pārsteidzošākais ir fantastiski mazais elektroenerģijas patēriņš, kas nepieciešams saulessūkņa darbināšanai. Tas ir ievērojami mazāks par to, ko patērē tradicionālie siltumsūkņi un elektriskās apkures iekārtas. Turklāt saulessūkni var kombinēt ar jau esošām apkures sistēmām, tādā veidā samazinot apkures sezonas ilgumu un ievērojami taupot līdzekļus.
Lai arī iekārta ir salīdzinoši lēta ekspluatācijā, pilnas komplektācijas saulessūkņa uzstādīšana šodien ir viens no dārgākajiem risinājumiem apkures tirgū, tāpēc tas nav pa kabatai gluži katram gribētājam. Tiesa, tā kā SIA „Saules kolektors” (sauleskolektors.lv) speciālisti darbojas Latvijas tirgū jau kopš 2006. gada un pamatoti ir uzskatāmi par nozares pionieriem, viņu arsenālā ir virkne ar risinājumiem, kas pieļauj arī esošo apkures sistēmu uzlabošanu. Tas nozīmē, ka tagad apkures sistēmu īpašniekiem ir iespēja izmantot arī saules starojuma radīto siltumenerģiju, lai ar tās palīdzību ievērojami samazinātu savus rēķinus par apkuri.
